Atgāzis M., 1979. Izrakumi Alūksnes pilī. — Mat. 1978.
Atgāzis M., 1980. Israkumi Alūksnes pilī un Spieķu senkapos. — Mat. 1979.
Atgāzis M., 1982. Pētījumi Alūksnes pilī. — Mat. 1980/81.
Atlasas, 1975. Lieluvos TSR archeologijos atlasas, II. Piliakalniai. Vilnius.
Atlasas, 1977. Lietuvos TSR archeologijos atlasas, III. I–XIII a. pilkapynai ir senkapiai. Vilnius.
Atlasas, 1978. Lietuvos TSR archeologijos atlasas, IV. Vilnius.
Aun M., 1975. Unipiha linnuse uurimise tulemustcst. — Изв. АН Эст. CCP, обществ, науки, 4.
Auns M., 1982. Senās Latgales politiskā struklūra 12. gs. — 13. gs. sākumā. — Lalvijas PSR zinātņu Akadēmijas vēstis, 9.
Balinski M., 1846. Staroźylna Polska, II, cz. 2. Warszawa.
Balodis Fr., 1928. Tanisa kalna izdaritie izrakumi un konstatēto mitņu slānų datējums. — In: Piemineklų valdes materiālu krājumi. Arhaeologijas raksti, 1. Rīgā.
Balodis Fr., 1930. Letten und lettische Kultur in vorgeschichtlicher Zeit. — Geografiska Annaler, 1929, 3–4 Stockholm.
Balodis Fr. 1933. Die baltisch-finnisch Grenze in Lettland in vorgeschichtlicher Zeit. — Mémoires de la Société Finno-Ougrienne, LXVII. Helsinki.
Balodis Fr., 1935. Ethnische Probleme und die archäologischen Untersuchungen der letzten Jahre in Lettland. — In: Lalvijas universitāles Raksti. Filologijas un filozofijas fakultāles sērija, III, 2. Rīgā.
Balodis Fr., 1938. Senākie laiki. Lalviešu senvēsture. — In: Lalviešu vēsture, 1. Rīgā.
Balodis Fr., 1940. Jersīka un taī 1939. gadā izdarītie izrakumi. Rīgā.
Basanavičius J., 1936. Aulobiografija. — Lieluvių tauta, kn. V. Vilnius.
Bähr J.K., 1850. Die Gräber der Liven. Ein Beitrag zur nordischen Alterthumskunde und Geschichte. Dresden.
Bebre V., Caune A., 1980. Izrakumi Bauskas pilsdrupās un arheologisko piemineklų pārbaude Bauskas rajonā. — Mat. 1979.
Beckhern C., 1887–1888. Das propugnaculum introitu terrae Natangiae der Chronik des Dusburg. — Sb. Prussia, 14.
Beckhern C., 1895. Ueber die Benennungen der Ostpreussischen Burgwälle und die Piliberge im Samlande. — Altpreussische Monatsschrift, 32.
Berga T., 1980. Izrakumi Valmieras Lucas kalna. — Mat. 1979.
Berga T., 1982. Valmieras ekspedīcijas darbs. — Mat. 1980/81.
Bezzenberger A., 1900. Gräberfeld bei Greyszönen, kr. Tilsit — Sb. Prussia. H. 21.
Bezzenberger A., 1904. Analysen der vorgeschichtlichen Bronzen Ostpreussens. Königsberg.
Bezzenberger A., 1909. Das Gräberfeld verschiedenen Perioden bei Schuditten, Kr. Fischhausen. — Sb. Prussia, 22.
Bezzenberger A., 1914. Das Gräberfeld bei Bludau, Kr. Fischhausen. — Sb. Prussia, 23, H. 1.
Bielenstein A., 1884a. Bericht über die Lokaluntersuchung auf Terweten und Heiligenburg bei Hofzumberge. — Sb. Kurl., 1866.
Bielenstein A., 1884b. Fragmente aus der Ethnographie und Geographie Alt-Livlands. — SB. Kurl. 1864–1871. Mitau.
Bielenstein A., 1892. Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart und im XIII. Jahrhundert. St.-Petersburg.
Bielenstein A., 1896. Die lettischen Burgberge. — B kh.: Tp. X AC, II, Rīgā.
Blesse E., 1929. Latvi. Rīgā.
Blesse E., 1931. Die Kuren und ihre sprachliche Stellung im Kreise der baltischen Volksstämme. — In: Congressus secudus archaeologorum. — Balticorum Rigae. Rīgā.
Boenigk W., 1879-1880a. Ueber Ostpreussische Burgwälle. — Sb. Prussia, 6.
Boenigk W., 1879-1880b. Wallberge und Landmauern im nördlichen Teil der Gaue Galinden und Sudauen. — Sb. Prussia, 6.
Boy K., 1896. Bericht über Ausgrabungen auf dem Kronsgute Ziemalden im Kurland. — Sb. Kurl. 1895.
Botin S., 1925. Die Funde römischer und byzantinischer Münzen in Ostpreussen. — Sb. Prussia, 26.
Brastiņš E., 1923. Latvijas pilskalni, 1. Kuršu zeme. Rīgā.
Brastiņš E., 1926. Latvijas pilskalni, 2. Zemgalē un Augšzeme. Rīgā.
Brastiņš E., 1928. Latvijas pilskalni, 3. Latgalē. Rīgā.
Brastiņš E., 1930. Latvijas pilskalni. 4. Vidzemē. Rīgā.
Brensztejn M.E., 1901. Cmentarzyska «Gargźdi kalns» i «Szyluks» We wsi Judsodźie w pow. i parafii Telszewskiej na Źmujdzi — MAAE, V.
Bresava M., 1962. Uzkalniņu kapulauks jēkabpils rajona Staburaga c/p Pāķos. — RT, 1961.
Bresava M., 1964. 1963. gadā izrakumi apmetnē pie Pigēnu mājām. — RT, 1963.
Bresava M., 1966. Jauni materiāli par sēlu kolektivo uzkalniņu kapulaukiem. — Изв. All Латв. CCP, № 5.
Briede I., 1979. Kristapiņu kapulauks. — Mat., 1978.
Briede I., 1980. Kristapiņu kapulauks un apmetnē. — Mat. 1979.
Briede I., 1982. Israkumi Kristapiņu kapulaukā 1980. gadā. — Mat. 1980/81.
Brīvkalne E., 1959. Tērvetes pilskalnā arheologiskie izrakumi 1958. gadā. — RT, 1958.
Brīvkalne E., 1960. Rakstitās ziņas un arheologiskas liecības par. 9. — 13. gs. Mežotni. — AE, II.
Brīvkalne E., 1964. Daži amatniecības darinājumi Tērvetes pilskalnā. — In: AE, VI.
Buchholtz A., 1888. Über Ausgrabungen auf dem Römershof — Ascheradenschen Gräberfelde. — Sb. Rig. 1887.
Buchholtz A., 1900. Der Muhkukalns im Kokenhusenschen Kirchspiel. — Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde. 1899. Rīgā.
Bujack G., 1886–1887. Ein Wadithaus aus dem letzten heidnischen Zeit zu Bosemb, Kr. Sensburg. — Sb. Prussia, 13.
Bunge Fr., 1853. Liv-, Estn- und Curländisches Urkundenbuch, I. Reväl.
Buténiené E., 1959. Siraičių X–XII a. Senkapis. — ILKI, II.
Buténiené E., 1964 Latvių kapinyno laidosena. — MAD, 1.
Buténiené E., 1970. Katkuškių, Eišiškių raj., pilkapių tyrinéjimai 1969 metais. — AETL 1968 ir 1969 m.
Buténiené E., 1972a. Maisiejūnų pilkapių (Kaišiadorių raj.) tyrinéjimai 1971 m. — AETL 1970 ir 1971 m.
Buténiené E., 1972b. Nemaitonių (Kaišiadorių raj.) pilkapių tyrinéjimai 1970 m. — AETL 1970 ir 1971 m.
Buténiené E., 1974. Zabieliškių (Šalčininkų raj.) pilkapių tyrinéjimai 1972–1973 m. — AETL 1972 ir 1973 m.
Būga K., 1913. Kalbu mokslas bei müsii Senové. Kaunas.
Būga K., 1923. Jotvingu žemés upiu vardu galūné — da. — In: Tauta ir žodis, 1, Kaunas.
Būga K., 1961a. Aisčių praeitis vietų vardų šviesoje. — In: Buga K. Rinktiniai rastai, III. Vilnius.
Būga K., 1961b. Lietuvių kalbos žodinas. — In: Būga K., Rinktiniai raštai, III. Vilnius.
Castren M.A., 1857. Ethnologiska föreläsningar öfver altaiska folken. — Nordiska resor och forskningar af M.A. Castren, IV. Helsingfors.
Caune A., 1971. Arheoloģiskie uzraudzības darbi Vecrīgā 1970. gadā. — RT, 1970.
Caune A., 1972. Arheoloģiskie petījumi Rīgā. 1971. gadā. — Mat. 1971.
Caune A., 1973a. Arheologiskās liecības par pirmatnējo zemes līmeni un reljefu Vecrīgā. — Mat. 1972.
Caune A., 1973b. Rīgas arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1972. gadā. — Mat. 1972.
Caune A. 1974a. Arheologisko materiālu liecības par Rīgas pirmsākamiem. — Изв. AH Латв. CCP, № 10.
Caune A., 1974b. Dobumakmeņi Latvijā. — AE. XI.
Caune A., 1975a. 1974. gadā izrakumi Vecrīgā. — Mat. 1974.
Caune A., 1975b. Jauni dati par koka ēku konstruktivo izveidojumu Rīgā 13. gs. — Mat. 1974.
Caune A., 1976a. 1975. gadā arheologiskie pētījumi Vecrīgā. — Mat. 1975.
Caune A., 1976b. Rīgās plānojums pirms 13. gs. — Mat. 1975.
Caune A., 1977a. Arheoloģiskie pētījumi Vecrīgā 1976. gadā. — Mat. 1976.
Caune A., 1977b. Izrakumi Jaunsaules Silinu kapulaukā un Bauskas pilsdrupās. — Mat. 1976.
Caune A., 1978. Arheoloģiskie pētījumi Vecrīgā 1977. gadā. — Mat. 1977.
Caune A., 1979a. 1978. gadā izrakumi Rīgā, Daugavas ielā. — Mat. 1978.
Caune A., 1979b. Celtnų ziedojumi Rīgā 12–16 gs. — Mat. 1978.
Caune A., 1978b. Rīgās 13.-14. gs. «mūra nami» (stenhus). — AE, XII.
Caune A., 1980a. Arheologisko pētījumi rezultāti Rīgā, Daugavas ielā, Aldaru ielā un Komunāru bulvāri. — Mat. 1979.
Caune A., 1980b. Rīgās 12.-13. gs. koka ēku durvis. — Mat. 1979.
Caune A., 1982a. 1980. gadā pētījumi Rīgā Daugavas ielā. — Mat. 1980/81.
Caune A., 1982b. Izrakumi Bauskas pilī 1980. un 1981. gadā. — Mat. 1980/81.
Caune A., 1985. Rīgā zem Rigas. Rīgā.
Caune A., Verigo V., 1978. Arheoloģiskie izrakumi Bauskas pilsdrupās 1977. gadā. — Mat. 1977.
Caune A., Verigo V., 1979. Bauskas ekspedīcijas darbs. — Mat. 1978.
Cehak-Hołubowiczowa H., 1936. Zabytki archeologiczne wojewódstwa Wileńskiego i Nowogródzkiego. Wilno.
Cehak-Hołubowiczowa H., 1955. Cmentarzysko kurhanowe z VI i VII w. w miejscowości Karmazyny kolo miasla Troki w Lietewskiej SSR. — Wiadomości archeologiczne, XXII, 3–4. Warszawa.
Chalikova E.A., Chalikov A.H., 1981. Altungarn an der Kama und im Ural (Das Gräberfeld von Bolschie Tigani). Budapest.
Cholodinska A., 1974. Kukių (Mažeikių raj.) Senkapio ir gyvenvietés tyrinéjimai 1973 m. — AETL 1972 ir 1973 m.
Christiansson H., 1973. Sten-brons-järn i Övre Norrland. Kronologiska niväer belysta av nya fynd i Skellefte-Byske älvdalar. — SMYA, 75.
Cimermane I., 1974 Spodrinātā keramika Latvijā. — AE, XI.
Crome H., 1937. Karte und Verzeichnis der vor- und frühgeschichtlichen Wehranlagen in Ostpreussen. — Altpreussen, 2. Königsberg.
Crome H., 1938–1940. Verzeichnis der Wehranlagen Ostpreussens. — Sb. Prussia.