Stubavs A., 1975. Izrakumi Salaspilī 1974. gadā. — Mat. 1974.
Stubavs A., 1976a. Izrakumi pēdējā sezona Salaspilī. — Mat. 1975.
Stubavs A., 1976b. Kentes pilskalns un apmetné. Rīgā.
Stubavs A., 1977. Arheoloģiskie izrakumi Stupelu apmetné 1976. gadā. — Mat. 1976.
Stubavs A., 1978. Izrakumi Stupelu pilskalnā un senpilsētā 1977. gadā. — Mat. 1977.
Stubavs A., 1979a. Izrakumi Krigānu ezersalas apmetné 1978. gadā. — Mat. 1978.
Stubavs A., 1979b. Stupelu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1978. gadā. — Mat. 1978.
Stubavs A., 1980a. Arheoloģiskie pētījumi Ritē (1976–1979 g.). — Mat. 1979.
Stubavs A., 1980b. Krigānu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1979, gadā. — Mat. 1979.
Svabe A., 1936. Jersikas karalvalts. — Senatne un māksla, I. Rīgā.
Szukiewicz W., 1899. Kurhany kamienne. — Swiatowit, I. Warszawa.
Szukiewicz W., 1900. Kurhany ciałopałne w Pomusiu. — Swiatowit, II. Warszawa.
Szukiewicz W., 1902. Kurhany kamienne w pow. Lidzkim (gub. Wileńska). — Swiatowit, IV. Warszawa.
Szukiewicz W., 1910a. Kurhany ciałopałne przy wsi Versoce w powiecie Lidzkim, gubernii Wileńskiej. — MKAAE, X.
Szukiewicz W., 1910b. Poszukiwania archeologiczne w pow. Lidzkim, gub. Wileńskiej. — MKAAE, X.
Szukiewicz W., 1911. Cmentarzysko szkieletowe w Sałaspiciszkach. — MKAAE, XI.
Szukiewicz W., 1914. Kurhany ciałopałne w Bogatej, Mickuńcach i Wersoczce. — MKAAE, XIII.
Šnore E., 1933. Izrakumi Slates sila uzkalniņu kapas 1927. gadā. — In: Piemineklu valdes materiālu krājumi. Arhaioloģijas raksti, 1, Rīgā.
Šnore E., 1935. Lībji. — In: Latviešu konversācijas vārdnica, XII. Rīgā.
Šnore E., 1936. «Kara kapi» Mērdzenes pag. Dzērvju ciemā. — Senatne un Maksla. 2. Rīgā.
Šnore E., 1937. Izrakumi Sabiles «Krievu kapos». — Vēstures atziņas un tēlojumi. Rīgā.
Šnore E., 1939. Dignājas pilskalns (Iss pārskats par 1939. gadā izrakumiem). — SM, 4.
Šnore E., 1957. Asotes pilskalna krāsnis. — AE, I.
Šnore E., 1961. 1960. gadā arheoloģiskā ekspedīcija Daugavas kreisajā krastā. — RT, 1960.
Šnore E., 1962. Izrakumi Lejasdopelu arheoloģiskā kompleksā. — RT, 1961.
Šnore E., 1963. Sēlu I ekspedīcijas darbs 1962. gadā vasarā. — RT, 1962.
Šnore E., 1967. Doles Vampeniešu kapulauki. — RT, 1966.
Šnore E., 1968. Doles Vampeniešu 1967. gadā ekspedīcija. — RT, 1967.
Šnore E., 1969. Vampeniešu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1963. gadā. — RT, 1968.
Šnore E., 1970. Vampeniešu-Raušu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1969. gadā. — RT, 1969.
Šnore E., 1972. Doles Vampeniešu 1971. gadā arheoloģiskās ekspedīcijas guvumi. — Mat. 1971.
Šnore E., 1973. Vampeniešu-Raušu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1972. gadā. — Mat. 1972.
Šnore E., 1974. Rausu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1973. gadā. — Mat. 1973.
Šnore E., 1975. Arheoloģiskie izrakumi Doles Vampeniešu I kapulauka. — Mat. 1974.
Šnore E., 1978. Arheoloģiskie izrakumi Betelu kapulaukā Augšzemē 1977. gadā. — Mat. 1977.
Šnore E., 1979. Arheoloģiskās ekspedīcijas darbs Augšzemē 1978. gadā. Mat., 1978.
Šnore E., 1980. Ratulānu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1979. gadā. — Mat. 1979.
Šnore E., 1982. Izrakumi Ķuncu kapulaukā. — Mat., 1980/81.
Šnore E., Zariņa A., 1980. Senā Sēlpils. Rīgā.
Šnore R., 1929. Izrakumi Dobeles padasta Ošu senkapos 1926. gadā. — Rigas Latviešu biedrības Zinībukomisījas Rakstu Krājumis, 19. Rīgā.
Šnore R., 1930. Dzels leikmeta latviešu rotas adatas. — In: Latviešu aizvēslures materiāli, 1. Rīgā.
Šnore R., 1936. Latvijas aizvēslures. 1. Agrais un vidējais dzelzs leikmets (I–VIII gs. péc. Kr.). — Congressus Secundus archaeologorum Balticorum Rigae, 2. Rīgā.
Štokmanis A., 1926. Vecākā dzelzs leikmeta uzkalninu kapi pie Boku mājām Jekābpils apkārtnē. — Latvijas Saule, 43/44. Rīgā.
Šturms E., 1935. Die vorgeschichtlichen Probleme des Kurenlandes. — Sb. Rig., 1934.
Šturms E., 1936a. Latvijas akmens laikmeta materiāli. — Latviešu aizvēstures materiāli, 2. Rīgā.
Šturms E., 1936b. Zur Vorgeschichte der Liven. — ESA, X.
Šturms E., 1936c. Vi Ikumuižas ezera atradumi. — SM, 2.
Šturms E., 1938. Baltische Alkhügel. — In: Conventus Primus historicorum Balticorum Rigae, 16–20. VIII. 1937. Acta et relata. Rīgā.
Šturms E., 1939. Sēli. — In: Latviešu konversācijas vārdnīca, 19. Rīgā.
Šturms E., 1950. Die Ausgrabungen in Rutzau und Bauske mit einem Exkurs: frühgeschichtliche Fundgruppen und heutige Dialektgrenzen in Lettland und Litauen. — In: Ur- und Frühgeschichte als historische Wissenschaft. Festschrift zum 60. Geburtstag von E. Wahle. Heidelberg.
Talko-Hryncewicz J., 1920. Przyczynek do paleoetnologii Litwy. Cmetarzysko na Arjańskiej gorce w majetnosci Unji pod Wierzbolowen, pow. Wolkowyszii, gub. Suwalska. — Prace i materjaly antropologiczno-archeologiczne i etnograficzne, I, 1–2. Kraków.
Tallgren А.M., 1910. Suomen karjalan rautakaudesta. — In: Karjalan Kirja, 1. Porvoo.
Tallgren А.M., 1916. Fomsaker från Olonets på Historiska Museet i Helsingfors. — Finskt Museum, XXIII. Helsinki.
Tallgren А.M., 1918. Muutamia uusia muinaislöytöjä ja kaivauksia. — Suomen Museo, 25. Helsinki.
Tallgren А.M., 1922. Zur Archäologie Eestis, I. Dorpat.
Tallgren А.M., 1924. L’Orient et l’Occident dans l’âge du fer finno-ugrien. — SMYA, XXXV, 3.
Tallgren А.M., 1925. Zur Archäologie Eestis, II. Dorpat.
Tallgren А.M., 1926. Suomalais-ugrilainen muinaistiede. — Suomen Suku, 1. Helsinki.
Tallgren А.M., 1928. Les provinces culturelles finnoises de l’âge récent de fer dans la Russie du nord. — ESA, III.
Tallgren А.M., 1929. Zur osteuropäische Archäologie. — Finnisch-ugrische Forschungen, XX. Helsingfors.
Tallgren А.M., 1931a. Biarmia. — ESA, VI.
Tallgren А.M., 1931b. Suomen muinaisuus. — In: Suomen historia. Porvoo; Helsinki.
Tallgren А.M., 1932. Suomen karjalan rautakaudesta. — In: Karjalan Kirja, 2. Porvoo; Helsinki.
Tallgren А.M., 1938a. Inkerinmann muinaisasutuksesta. — In: Suomalainen Tiedeakatemia. Esitelmät ja pöytäkirjat 1937. Helsinki.
Tallgren А.M., 1938b. The prehistory of Ingria. — ESA, XII.
Tamla T., Jaanits K., 1977. Das Gräberfeld und der spätneolithische Siedlungsplatz von Paju. — Изв. АН ЭССР. Обществ, пауки, 1.
Tamla Ü., 1977. Das Tarandgrab vom Mōigu-Peetri. — Изв. AH ЭССР. Обществ, науки, 1.
Tamm J., 1976. Zur Geschichte des mittelalterlichen Marstalles von Tallinn. — Изв. АН ЭССР. Обществ, науки, 1.
Tamm J., 1979. Über die archäologischen Untersuchungen der Nikolaikirche. — Изв. АН ЭССР. Обществ, науки, 4.
Tamm J., 1980. Über die archäologischen Ausgrabungen in der Umgebung der Nikolaikirche. — Изв. АН ЭССР. Обществ, пауки, 4.
Tarasenka P., 1928. Lietuvos archeologijos medžiaga. Kaunas.
Tarasenka P., 1934. Apeiginiai Lietuvos piliakalniai. — Židinys, 11. Kaunas.
Tarasenka P., 1956. Lietuvos piliakalnis. ViInius.
Tarasenka P., 1958. Pádos akmenyje. Vilnius.
Tautavičiené В., 1974. Šarkų (Silales raj.) senkapis. — AETL, 1972 ir 1973 m.
Tautavičius А., 1955. Rytų Lietuvos pilkapiai. — MAD, 1.
Tautavičius А., 1957. Kapitoniskių pilkapiai. — MAD, 1.
Tautavičius А., 1958. Šalčininkų rajono pilkapynų tyrinéjimai. — ILKI, I.
Tautavičius А., 1966. Lietuviu ir jotvingių genčių gyventų plotų ribų klausimu. — Тр. АН Лит ССР. Серия А, вып. 2 (21).
Tautavičius А., 1970. Vakarinés Žemaitijos dalies moterij kepuraités IX–XII a. — In: Muzeijai ir paminklai. 1970. Vilnius.
Tautavičius А., 1972. Prekybiniai-kulturiniai rysiai V–VIII amžiais. — In: Lietuvos gyventojų prekybiniai ryšiai I–Xl IIa. Vilnius.
Tautavičius А., 1981. Zemaičiu etnogenezé (archeologijos duomenimis). — In: Iš lietuviu etnogenezes. Vilnius.
Teesid Congressus, 1970. Congressus, Tertius internationalis Fenno-Ugristarum. Tallinn.
Tischler O., 1877. Bericht über die prächistorisch-antropologischen Arbeiten der Physikalisch-Ökonomischen Gesellschaft. — Schriften der Physikalisch-Ökonomischen Geselschaft, Bd. 18. Königsberg.
Tischler O., 1902. Ostpreussische Altertümer aus der Zeit der grossen Gräberfelder nach Christi Geburt. Königsberg.
Thomsen V., 1890. Beröringer mellem de finske og de baltiske (litauisk-lettiske) Sprog. København.
Toeppen M., 1858. Atlas zur historisch-comparativen Geographie von Preussen. Gotha.
Toeppen M., 1870. Geschichte Masurens. Danzig.
Toivonnen J.N., 1953. Zur Frage der finnisch-ugrischen Urheimat. — Journal de la Societ Finno-Ougrien, 56-1. Helsinki.
Tõnisson E., 1962. Eesti aardeleiud 9.-13. sajandist. — In: Muistsed kalmed ja aarded. Tallinn.
Tõnisson E., 1965. Lōhavere linnamägi. Tallinn.
Tõnisson E., 1966. Liivi kääbaskalmistud Krimuldas. — Изв. AH ЭССР. Обществ, науки, 1.
Tõnisson E., 1974. Die Gauja-Liven und ihre materielle Kultur (11. Jh. — Anfang 13. Jhs.). Ein Beitrag zur ostbaltischen in der Eisenzeit Tallinn.
Tõnisson Е., 1977. Soontagana maa ja tema maalinn. — Eesti Loodus, 10. Tallinn.
Tõnisson E., 1981. Esiaja ahjud Ecstis. — Изв. АН ЭССР. Обществ. науки, 1.
Trautmann R., 1910. Die altpreußischen Sprachdenkmäler. Göttingen.